2026. gads
Izskats
Šis raksts ir par aktuālu notikumu. Laika gaitā informācija var strauji mainīties. Lūdzu, nepievieno faktus bez atsaucēm uz uzticamiem avotiem. |
| Tūkstošgades: | |
| Gadsimti: | |
| Desmitgades: | |
| Gadi: |
| Latvija | |
| Laikapstākļi Latvijā | |
| Sports | |
| Kino | |
| Kosmonautika |
| Gregora kalendārs | 2026 MMXXVI |
| Ab urbe condita | 2779 |
| Armēņu kalendārs | 1475 ԹՎ ՌՆՀԵ |
| Asīriešu kalendārs | 6776 |
| Bahāju kalendārs | 182—183 |
| Bengāliešu kalendārs | 1433 |
| Berberu kalendārs | 2976 |
| Budistu kalendārs | 2570 |
| Birmiešu kalendārs | 1388 |
| Bizantiešu kalendārs | 7534—7535 |
| Ķīniešu kalendārs | 乙巳年 (Koka čūska) 4722 vai 4662 — līdz — 丙午年 (Uguns zirgs) 4723 vai 4663 |
| Koptu kalendārs | 1742—1743 |
| Etiopu kalendārs | 2018—2019 |
| Ebreju kalendārs | 5786—5787 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 2082—2083 |
| - Shaka Samvat | 1948—1949 |
| - Kali Juga | 5127—5128 |
| Holocēna kalendārs | 12026 |
| Igbo kalendārs | 1026—1027 |
| Irānas kalendārs | 1404—1405 |
| Islāma kalendārs | 1447—1448 |
| Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 13 dienas |
| Korejas kalendārs | 4359 |
| UNIX laiks | 1767225600—1798761599 |
2026. gads (MMXXVI) ir parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās ceturtdienā.
Šajā gadā turpinājās 2022. gadā aizsāktais Krievijas iebrukums Ukrainā. Turpinājās kari arī Mali, Mjanmā un Sudānā. Janvārī ASV specoperācijā saņēma gūstā Venecuēlas prezidentu Nikolasu Maduro un viņa sievu Siliju Floresu. Februārī sākās Afganistānas—Pakistānas karš un Izraēlas, ASV un Irānas konflikts, radot ɡlobālu naftas un dabasgāzes cenu pieauɡumu.
Janvārī publicēja Džefrija Epstīna lietas papildus materiālus.
Aprīlī notika NASA Artemis II Mēness misija, kas bija pirmā cilvēku misija ārpus zemās Zemes orbītas kopš 1972. gada.
Notikumi
[labot | labot pirmkodu]Janvāris
[labot | labot pirmkodu]- 1. janvāris:
- Latvija uz diviem gadiem kļuva par ANO Drošības padomes locekli.
- Par Eiropas Savienības prezidējošo valsti kļuva Kipra, nomainot Dāniju.
- Bulgārija ieviesa eiro un kļuva par 21. Eirozonas dalībvalsti.[1]
- Kalnu slēpošanas kūrortā Šveicē ugunsgrēkā bārā jaungada svinību laikā gāja bojā 40 un ievainoti 115 cilvēki.
- 2. janvāris — par jauno Ekvatoriālās Gvinejas galvaspilsētu kļuva Sjudada de la Pasa, aizvietojot Malabo.[2]
- 3. janvāris — ASV veica vairākus gaisa uzbrukumus Venecuēlas galvaspilsētai Karakasai un saņēma gūstā Venecuēlas prezidentu Nikolasu Maduro un viņa sievu Siliju Floresu.[3][4]
- 22. janvāris — ASV oficiāli izstājās no Pasaules Veselības organizācijas.
- 23. janvāris — Bulgārijas prezidents Rumens Radevs atkāpās no amata.[5]
- 30. janvāris — publicēti Džefrija Epstīna lietas materiāli, kuros pieminētas daudzas sabiedrībā pazīstamas personības, piemēram, Donalds Tramps, Endrū Mountbatens-Vindzors, Bills Klintons, Bills Geitss, Īlons Masks, Vladimirs Putins, Norvēģijas kroņprincese Mete Mārita.[6]
Februāris
[labot | labot pirmkodu]- 5. februāris — beidzās termiņš jaunajam START līgumam par stratēģisko ieroču samazināšanu.[7]
- 6.—22. februāris — Milānā un Kortīnā d'Ampeco, Itālijā notika ziemas olimpiskās spēles.
- 7. februāris—8. marts — Indijā un Šrilankā notika vīriešu T20 Pasaules kauss kriketā.
- 8. februāris — Par Portugāles prezidentu ievēlēja Sociālistiskās partijas pārstāvi Antoniu Zužē Seguru.[8]
- 17. februāris — Peru kongress no amata atcēla Peru prezidentu Hosē Heri. Par prezidentu kļuva Hosē Marija Balkasars.[9][10]
- 26. februāris — Pakistāna pieteica karu Taliban režīmam Afganistānā.[11]
- 28. februāris — ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu: Izraēla un ASV veica triecienus pa Irānas pilsētām, nogalinot vairākus Irānas augsta ranga militārās un amatpersonas, tai skaitā valsts augstāko līderi Alī Hāmenejī.[12] Atbildot uz šiem triecieniem, Irāna veica triecienus pa ASV militārajiem objektiem Bahreinā, Kuveitā, Katarā un AAE.[13]
Marts
[labot | labot pirmkodu]- 6.—15. marts — Milānā un Kortīnā d'Ampeco, Itālijā notika ziemas paralimpiskās spēles.
- 8. marts — Par Irānas augstāko vadītāju iecelts bijušā augstākā līdera Alī Hāmenejī dēls Modžtaba Hāmenejī.[14][15]
Aprīlis
[labot | labot pirmkodu]- 1. aprīlis — NASA palaida Artemis II Mēness misiju.[16]
- 12. aprīlis — notika Ungārijas parlamenta vēlēšanas, kurās uzvarēja Pētera Maģara vadītā partija Tisza, izbeidzot Viktora Orbāna 16 gadus ilgo valdīšanu.[17]
- 17. aprīlis — Irānas karš: Irāna paziņoja par pilnīgu Hormuzas šauruma atvēršanu.[18]
Paredzētie notikumi
[labot | labot pirmkodu]Maijs
[labot | labot pirmkodu]- 12.—16. maijs — Austrijas galvaspilsētā Vīnē notiks Eirovīzijas dziesmu konkurss.[19]
- 26. maijs — Rockstar Games plāno izdot spēli Grand Theft Auto VI.[20]
Jūnijs
[labot | labot pirmkodu]- 22.—24. jūnijs — Čikāgā notiks Amerikas Intelektuālās un attīstības traucējumu asociācijas 150. gadadienas ikgadējā sanāksme.[21]
- 11. jūnijs—19. jūlijs — Kanādā, Meksikā un ASV notiks FIFA Pasaules kauss.
Jūlijs
[labot | labot pirmkodu]- 1. jūlijs — par Eiropas Savienības prezidējošo valsti kļūs Īrija, nomainot Kipru.
- 4. jūlijs — Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības deklarācijas 250. gadadiena.
Augusts
[labot | labot pirmkodu]- 12. augusts — Mēness dilstošā orbītas mezglā Ziemeļamerikā un Eiropā notiks pilns Saules aptumsums. Pilns aptumsums šķērsos Arktiku, Grenlandi, Islandi, Atlantijas okeānu un Spānijas ziemeļus.[22]
- 30. augusts — Igaunijā notiks prezidenta vēlēšanas.
Septembris
[labot | labot pirmkodu]- 4.—13. septembris — Berlīnē, Vācijā, notiks FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm.
- 13. septembris — notiks Zviedrijas vispārējās vēlēšanas.
- 19. septembris—4. oktobris — Aiči prefektūrā, Japānā notiks Āzijas spēles.
Oktobris
[labot | labot pirmkodu]- 3. oktobris — Latvijā notiks 15. Saeimas vēlēšanas.
Novembris
[labot | labot pirmkodu]- 3. novembris — notiks ASV vidustermiņa vēlēšanas.
- 15. novembris — Voyager 1 sasniegs vienas gaismas dienas attālumu no Zemes, 49 gadus pēc tā palaišanas 1977. gadā.
Nezināms datums
[labot | labot pirmkodu]- Paredzams, ka aviokompānijai Lufthansa piegādās Boeing 777X lidmašīnas pēc piegāžu atlikšanas 2021. gadā.[23]
Miruši
[labot | labot pirmkodu]Janvāris
[labot | labot pirmkodu]- 1. janvāris — Nedžats Daci (Nexhat Daci), Kosovas politiķis (dzimis 1944. gadā)
- 3. janvāris — Dimitrs Penevs (Димитър Пенев), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā)
- 4. janvāris — Nora Ikstena, latviešu rakstniece (dzimusi 1969. gadā)
- 5. janvāris — Oldričs Eimss (Aldrich Ames), ASV slepenais aģents, Padomju Savienības dubultaģents (dzimis 1941. gadā)
- 6. janvāris — Bēla Tars (Tarr Béla), ungāru kinorežisors un scenārists (dzimis 1955. gadā)
- 8. janvāris — Uļjana Semjonova, Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā)
- 10. janvāris:
- Ērihs fon Dēnikens (Erich von Däniken), Šveices pseidozinātnisko grāmatu autors (dzimis 1935. gadā)
- Bobs Veirs (Bob Weir), ASV mūziķis (dzimis 1947. gadā)
- 13. janvāris — Georgioss Vasiliu (Γιώργος Βασιλείου), Kipras politiķis un uzņēmējs (dzimis 1931. gadā)
- 15. janvāris — princese Irēne (Πριγκίπισσα Ειρήνη), Grieķijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1942. gadā)
- 17. janvāris — Gledisa Vesta (Gladys West), ASV matemātiķe (dzimusi 1930. gadā)
- 19. janvāris — Valentino (Valentino), Itālijas modes dizainers (dzimis 1932. gadā)
- 21. janvāris — princese Dezirē (Prinsessan Désirée), Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1938. gadā)
- 22. janvāris — Francis Buhholcs (Francis Buchholz), Vācijas mūziķis (dzimis 1954. gadā)
- 30. janvāris — Ketrina O'Hāra (Catherine O'Hara), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1954. gadā)
Februāris
[labot | labot pirmkodu]- 3. februāris — Saifs al Islāms Kadāfi (سيف الإسلام القذافي), Lībijas politiķis, Muammara Kadāfi dēls (dzimis 1972. gadā)
- 11. februāris — Džeimss van der Bīks (James Van Der Beek), ASV aktieris (dzimis 1977. gadā)
- 15. februāris — Roberts Dūvols (Robert Duvall), ASV aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā)
- 17. februāris — Džesijs Džeksons (Jesse Jackson), ASV cilvēktiesību aktīvists un politiķis (dzimis 1941. gadā)
- 18. februāris — Jans Timmans (Jan Timman), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā)
- 19. februāris — Ēriks Deins (Eric Dane), ASV aktieris (dzimis 1972. gadā)
- 22. februāris — Nemesio Osegera-Servantess (Nemesio Oseguera Cervantes) jeb El Mencho, Meksikas noziedznieks, narkokarteļa līderis (dzimis 1966. gadā)
- 28. februāris:
- Alī Hāmenejī (علی حسینی خامنه ای), Irānas garīdznieks un valsts augstākais līderis (dzimis 1939. gadā)
- Amirs Hatami (امیر حاتمی), Irānas virsnieks, armijas virspavēlnieks (dzimis 1966. gadā)
- Abdolrahims Mosavi (عبدالرحیم موسوی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā)
- Azizs Nasirzadehs (عزیز نصیرزاده), Irānas virsnieks un politiķis, aizsardzības ministrs (dzimis 1964. gadā)
- Mohammads Pakpurs (محمد پاکپور), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā)
- Ali Šamhani (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā)
- Sandro Munari (Sandro Munari), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā)
Marts
[labot | labot pirmkodu]- 2. marts — Umars Džabrailovs (Умар Джабраилов), čečenu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1958. gadā)
- 5. marts:
- Jānis Streičs, latviešu kinorežisors (dzimis 1936. gadā)
- Tonijs Hoars (Tony Hoare), britu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā)
- 8. marts — Entonijs Legets (Anthony Leggett), Apvienotās Karalistes un ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā (dzimis 1938. gadā)
- 11. marts — Rons Deleini (Ron Delany), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā)
- 13. marts — Fils Kempbels (Phil Campbell), velsiešu rokmūziķis (dzimis 1961. gadā)
- 14. marts — Jirgens Hābermāss (Jürgen Habermas), Vācijas sociologs un filozofs (dzimis 1929. gadā)
- 15. marts — Lens Deitons (Len Deighton), britu rakstnieks (dzimis 1929. gadā)
- 17. marts:
- Ali Laridžani (علی لاریجانی), Irānas politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā)
- Golamreza Soleimani (غلامرضا سلیمانی), Irānas virsnieks (dzimis 1964. gadā)
- Ilija II (ილია II), gruzīnu garīdznieks, Gruzijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1933. gadā)
- 19. marts — Čaks Noriss (Chuck Norris), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā)
- 20. marts:
- Džons Maikls Bišops (John Michael Bishop), ASV imunologs un mikrobiologs (dzimis 1936. gadā)
- Filarets (Філарет ), ukraiņu garīdznieks, Ukrainas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1929. gadā)
- Nikolass Brendons (Nicholas Brendon), ASV aktieris (dzimis 1971. gadā)
- Roberts Millers (Robert Mueller), ASV jurists, virsnieks un FIB direktors (dzimis 1944. gadā)
- 22. marts — Lionels Žospēns (Lionel Jospin), Francijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1937. gadā)
- 24. marts — Biruta Galdika (Birutė Galdikas), lietuviešu izcelsmes Kanādas un Indonēzijas bioloģe, primatoloģe un antropolģe (dzimusi 1940. gadā)
- 25. marts — Aleksandrs Klūge (Alexander Kluge), vācu režisors, rakstnieks un producents (dzimis 1932. gadā)
- 26. marts — Džeimss Tolkans (James Tolkan), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā)
- 27. marts — Mērija Renda (Mary Rand), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā)
- 30. marts — Čans Santohi (Chan Santokhi), Surinamas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1959. gadā)
Aprīlis
[labot | labot pirmkodu]- 7. aprīlis — Mirča Lučesku (Mircea Lucescu), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā)
- 8. aprīlis — Imrihs Bugārs (Imrich Bugár), Čehijas vieglatlēts (dzimis 1955. gadā)
- 9. aprīlis — Kamals Harazi (کمال خرازی), Irānas politiķis un diplomāts (dzimis 1944. gadā)
- 14. aprīlis — Mihaels Rabins (Michae Rabin), Izraēlas matemātiķis un datorzinātnieks (dzimis 1931. gadā)
- 15. aprīlis:
- Osvalds Balakausks (Osvaldas Balakauskas), lietuviešu komponists (dzimis 1937. gadā)
- Hosē Santamarija (José Santamaría), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā)
- 16. aprīlis — Alekss Manningers (Alexander Manninger), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā)
- 17. aprīlis:
- Oskars Šmits (Oscar Schmidt), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā)
- Natālija Beja (Nathalie Baye), Francijas aktrise (dzimusi 1948. gadā)
- Nadja Faresa (Nadia Farès), Marokas un Francijas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1968. gadā)
- 22. aprīlis — Deivids Malufs (David Malouf), Austrālijas dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1934. gadā)
- 25. aprīlis — Sadio Kamara (Sadio Camara), Mali virsnieks un politiķis (dzimis 1979. gadā)
- 29. aprīlis — Kreigs Venters (Craig Venter), ASV ģenētiķis, biotehnologs un uzņēmējs (dzimis 1946. gadā)
- 30. aprīlis — Georgs Bazelics (Georg Baselitz), vācu-austriešu gleznotājs (dzimis 1938. gadā)
Maijs
[labot | labot pirmkodu]- 1. maijs — Alesandro Dzanardi (Alessandro Zanardi), Itālijas autosportists (dzimis 1966. gadā)
- 6. maijs:
- Teds Tērners (Ted Turner), ASV mediju magnāts un filantrops (dzimis 1938. gadā)
- Lāslo Fazekašs (László Fazekas), Ungārijas futbolists (dzimis 1947. gadā)
- 8. maijs — Festuss Mogae (Festus Mogae), Botsvānas ekonomists un politiķis, vaksts prezidents (dzimis 1939. gadā)
- 12. maijs — Džeisons Kolinss (Jason Collins), ASV basketbolists (dzimis 1978. gadā)
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Bulgaria meets criteria to join the euro area on 1 January 2026».
- ↑ «Equatorial Guinea relocates capital to Ciudad de la Paz» (angļu). 2026-01-04. Skatīts: 2026-01-15.
- ↑ «The New York Times». www.nytimes.com. Skatīts: 2026. gada 3. janvāris.
- ↑ «Trump says Venezuela's Maduro captured after strikes» (angļu). Reuters. Skatīts: 2026-01-03.
- ↑ Bulgaria's Radev steps down as president, expected to launch own party
- ↑ https://www.bbc.co.uk/news/articles/cevnmxyy4wjo
- ↑ «New START to Expire in Two Years as Russia Refuses Talks». Arms Control Association.
- ↑ «Portugāles prezidenta vēlēšanās uzvar sociālists Seguru». lsm.lv.
- ↑ «Peru's leader José Jerí ousted over 'Chifa-gate' scandal, as presidential 'curse' strikes again». CNN (angļu). 2026-02-17. Skatīts: 2026-02-17.
- ↑ Lucinda Elliott, Natalia Siniawski. «Peru installs Jose Balcazar as interim president after Jeri ousted in political upheaval». Reuters, 2026. gada 19. februāris. Skatīts: 2026. gada 19. februāris.
- ↑ Vera Sprothen. «Angriffe in Kabul: Pakistan erklärt Taliban-Regierung "offenen Krieg"». DIE ZEIT (vācu), 2026-02-27. Skatīts: 2026-02-27.
- ↑ «US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes». BBC News. 2026. gada 28. februāris. Skatīts: 2026. gada 28. februāris.
- ↑ «US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live». The Guardian. 2026. gada 28. februāris. Skatīts: 2026. gada 28. februāris.
- ↑ «Hezbollah Claims Rocket, Drone Strike On Israeli Missile Defence Site Near Haifa». Bernama. 2026. gada 2. marts. Skatīts: 2026. gada 3. marts.
- ↑ «Hezbollah says targeted 3 Israeli bases after strikes on Lebanon». France 24. Agence France-Presse. 2026. gada 3. marts. Skatīts: 2026. gada 3. marts.
- ↑ «Artemis II: Nasa plans crewed Moon mission for February». BBC (angļu). 2025. gada 23. septembrī. Skatīts: 2026. gada 13. aprīlī.
- ↑ Ashifa Kassam, Flora Garamvolgyi. «Hungarian opposition ousts Viktor Orbán after 16 years in power». The Guardian, 2026. gada 12. aprīlis. Skatīts: 2026. gada 13. aprīlis.
- ↑ «Iran's foreign minister says passage of vessels via Hormuz Strait is open during ceasefire». Reuters. 2026. gada 17. aprīlis. Skatīts: 2026. gada 17. aprīlis.
- ↑ Elizabeth Schumacher. «Eurovision: Vienna to host European Song Contest 2026». Deutsche Welle. Skatīts: 2025. gada 22. augusts.
- ↑ Tom Phillips. «GTA 6 delayed to 2026». Eurogamer. Gamer Network, 2025. gada 2. maijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2025. gada 2. maijs. Skatīts: 2025. gada 2. maijs.
- ↑ «AAIDD announces 150th conference location». AAIDD. 2025. Skatīts: 2025. gada 16. jūlijs.
- ↑ Serena Tara. «Forget 2024, It's Time to Start Planning for the 2026 Solar Eclipse». Thrillist (angļu), 2023-11-17. Skatīts: 2024-01-05.
- ↑ «Boeing resumes 777X test flights after groundings in August». Reuters. 2025. gada 16. janvāris. Skatīts: 2025. gada 18. februāris.
Kalendārs
[labot pirmkodu]| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 2026 |
