Parta

Partas valsts lielākā uzplaukuma laikā ap 60. gadu p. m. ē.

Parta (persiešu: اشکانیان, Ashkâniân) bija valsts no 247. gada p.m.ē. līdz 224. gadam mūsdienu Irānas teritorijā. Uzplaukuma laikā (1. gadsimts p.m.ē.) valsts izpletās arī mūsdienu Turkmenistānas, Afganistānas, Pakistānas, Kuveitas, Saūda Arābijas, Irākas, Sīrijas, Turcijas, Gruzijas, Armēnijas un Azerbaidžānas teritorijā.

Valsts radās, kad parnu nomadu cilts valdnieks Aršaks Seleikīdu valstij atkaroja Partiju. Partā valdīja Aršakīdu valdnieku dinastija. Viens no ievērojamākajiem valdniekiem bija Mitridats I (195 p.m.ē.—138 p.m.ē.). Valsts bija sadalīta satrapijās. Reliģiskā zinā tā nebija viendabīga — rietumos dominēja grieķu un babiloniešu kulti, austrumos — zoroastrisms, bet Margiānā — budisms. Valsts bija galvenais Romas impērijas sāncensis Vidusjūras austrumdaļā un Tuvajos Austrumos.

Mūsu ēras 2. gadsimtā Parta novājinājās, daudzi apgabali ieguva faktisku neatkarību. 226. gadā pēdējais Partas valdnieks Artabans krita kaujā un Partas vietā nodibinājās Sasanīdu valsts.

Vēsture

Partas valsts izveidošanās bija saistīta ar Seleikīdu impērijas vājināšanos 3. gadsimtā p.m.ē. Pēc Aleksandra Lielā nāves viņa iekarotās austrumu teritorijas nonāca Seleikīdu varā, taču plašo impēriju bija grūti kontrolēt no tās galvenajiem centriem Sīrijā un Mezopotāmijā. Austrumu satrapijās pieauga vietējo valdnieku patstāvība, bet stepju un pusstepju apgabalos pastiprinājās klejotāju cilšu spiediens.

Par Partas valsts dibinātāju tradicionāli tiek uzskatīts Aršaks I, parnu cilts valdnieks. Parnu cilts piederēja pie daju cilšu savienības un dzīvoja apgabalos uz ziemeļaustrumiem no Irānas plato. Ap 247. gadu p.m.ē. Aršaks sacēlās pret Seleikīdu varu un ieguva kontroli pār Partijas apgabalu. No viņa vārda cēlies Aršakīdu dinastijas nosaukums, kas valdīja Partā līdz valsts sabrukumam.

Sākotnēji Parta bija salīdzinoši neliela valsts Irānas ziemeļaustrumos. Tās valdniekiem bija jācīnās gan pret Seleikīdiem, gan pret citām vietējām un klejotāju grupām. Agrīnie Aršakīdi pakāpeniski nostiprināja varu Partijā un blakus esošajos reģionos, vienlaikus pārņemot daļu hellēnistiskās pārvaldes un monētu kalšanas tradīciju. Lai gan Partas valdnieki cēlās no irāņu klejotāju vides, viņi savā valdnieku titulātūrā un propagandā izmantoja arī grieķu politiskās kultūras elementus.

Lielākais pavērsiens Partas izaugsmē notika Mitridata I valdīšanas laikā. Viņš valdīja no 171. līdz 132. gadam p.m.ē. un būtiski paplašināja valsts teritoriju. Mitridats I pakļāva Mēdiju, ieguva kontroli pār Irānas rietumu apgabaliem un ap 141. gadu p.m.ē. ieņēma Seleikiju pie Tigras, vienu no svarīgākajām Mezopotāmijas pilsētām. Ar šo iekarojumu Parta kļuva par nozīmīgu lielvaru Tuvajos Austrumos.

Pēc Mezopotāmijas iegūšanas Parta pārņēma teritorijas, kurās dzīvoja dažādas tautas un pastāvēja senas pilsētu, tempļu un tirdzniecības tradīcijas. Valsts nebija centralizēta impērija mūsdienu izpratnē. Tā balstījās uz valdnieka autoritāti, vietējo dinastiju lojalitāti, satrapiju pārvaldi un aristokrātijas militāro spēku. Dažās teritorijās vietējie valdnieki saglabāja plašu autonomiju, ja vien atzina Aršakīdu virsvaru un maksāja nodevas.

Partas valdnieku vara īpaši nostiprinājās 1. gadsimtā p.m.ē. Šajā laikā valsts kļuva par galveno Romas Republikas un vēlāk Romas impērijas sāncensi Tuvajos Austrumos. Strīda centrā bija Armēnija, Mezopotāmija un Sīrijas pierobeža. Partas stratēģisko nozīmi pastiprināja tās atrašanās starp Vidusjūras pasauli, Irānas plato, Vidusāziju un Indiju, kā arī kontrole pār nozīmīgiem sauszemes tirdzniecības ceļiem.

Viens no pazīstamākajiem Romas un Partas konflikta notikumiem bija Karras kauja 53. gadā p.m.ē. Romas karavadonis Marks Licīnijs Krass iebruka Partas teritorijā, cerot iegūt militāru slavu un bagātības. Partas karaspēku vadīja karavadonis Surena. Partas jātnieku armija, īpaši bruņotie jātnieki un lokšāvēji uz zirgiem, sakāva romiešu leģionus. Krass tika nogalināts, bet romieši zaudēja vairākus karogu standartus. Šī sakāve kļuva par vienu no smagākajiem Romas Republikas militārajiem zaudējumiem.

Pēc Karras kaujas Parta ieguva lielu prestižu, tomēr tai neizdevās ilgstoši iekarot Romas kontrolētās Sīrijas zemes. 40. gados p.m.ē. partiešu spēki kopā ar romiešu politiķi Kvintu Labjēnu īslaicīgi iebruka Sīrijā un Mazāzijā, taču romieši šīs teritorijas atguva. Konflikts starp abām lielvarām turpinājās ar mainīgiem panākumiem.

1. gadsimtā m.ē. Partas un Romas attiecībās centrālo vietu ieņēma Armēnijas jautājums. Armēnija atradās starp abām lielvarām un bija stratēģiski svarīga gan Romai, gan Partai. Pēc vairākiem konfliktiem tika panākts kompromiss, ka Armēnijas valdnieks varēja būt Aršakīdu dinastijas pārstāvis, bet viņa varu formāli apstiprināja Romas imperators. Šāda kārtība atspoguļoja spēku līdzsvaru starp abām impērijām.

Partas iekšpolitiku bieži ietekmēja dinastiskās cīņas. Aršakīdu dzimtā vara tika nodota dinastijas ietvaros, taču pēctecība ne vienmēr bija skaidra. Tronī pretendēja vairāki valdnieka radinieki, un dažkārt dažādas impērijas daļas atbalstīja atšķirīgus kandidātus. Vietējās aristokrātijas dzimtas un reģionālie valdnieki izmantoja šīs cīņas savas ietekmes palielināšanai.

Valsts saimniecībā liela nozīme bija tirdzniecībai. Parta kontrolēja svarīgus posmus tirdzniecības ceļos starp Ķīnu, Vidusāziju, Indiju, Irānu un Vidusjūras reģionu. Vēlāk šos ceļus sāka apzīmēt kā Zīda ceļu. Partieši nebija vienīgie šo ceļu kontrolētāji, tomēr viņu teritorija bija starpniekzona starp austrumu un rietumu tirgiem. Tas deva ienākumus no nodevām, tirdzniecības un starpniecības.

Reliģiskā ziņā Parta bija daudzveidīga. Irānas austrumu un centrālajos apgabalos bija izplatīts zoroastrisms, savukārt Mezopotāmijā un rietumu pilsētās pastāvēja babiloniešu, grieķu un vietējie semītiskie kulti. Dažos austrumu reģionos bija sastopams arī budisms, īpaši teritorijās, kas bija saistītas ar Vidusāzijas un Indijas kultūras sakariem. Aršakīdu valdnieki parasti pieļāva dažādu reliģisko tradīciju pastāvēšanu, ja tās neapdraudēja politisko kārtību.

2. gadsimtā m.ē. Parta sāka pakāpeniski vājināties. To veicināja iekšējās dinastiskās cīņas, aristokrātijas pieaugošā patstāvība, reģionālo valdnieku ambīcijas un atkārtoti kari ar Romu. Trajāna valdīšanas laikā Roma 114.–117. gadā īslaicīgi ieņēma Armēniju un Mezopotāmiju, pat sasniedzot Persijas līci. Lai gan pēc Trajāna nāves Roma atteicās no lielākās daļas šo iekarojumu, iebrukums parādīja Partas militāro ievainojamību.

Vēl viens smags trieciens bija Romas imperatora Lūcija Vēra karagājiens 161.–166. gadā. Romieši ieņēma Armēniju, iebruka Mezopotāmijā un izlaupīja Seleikiju un Ktēsifonu, kas bija viens no nozīmīgākajiem Partas politiskajiem centriem. Pēc šiem kariem Parta saglabāja neatkarību, taču tās centrālā vara kļuva arvien vājāka.

3. gadsimta sākumā Partas iekšējā nestabilitāte pastiprinājās. Dažādi Aršakīdu pretendenti cīnījās par troni, bet atsevišķas provinces faktiski rīkojās patstāvīgi. Vienlaikus Fārsas apgabalā Irānas dienvidos nostiprinājās jauna vietējā dinastija, kuru vadīja Ardašīrs I. Viņš sākotnēji bija Persijas reģiona valdnieks, bet pakāpeniski paplašināja savu varu un izaicināja Aršakīdu valdnieku autoritāti.

Izšķirošā sadursme notika 224. gadā, kad Ardašīrs I sakāva Partas valdnieku Artabanu IV Hormozdgānas kaujā. Artabans IV kaujā krita, un Aršakīdu vara Irānā sabruka. Pēc uzvaras Ardašīrs I nostiprināja jaunu dinastiju — Sasanīdus. 226. gadā viņš tika kronēts kā jaunās Persijas impērijas valdnieks, un Partas valsts beidza pastāvēt.

Partas mantojums saglabājās arī pēc tās politiskā sabrukuma. Daļa Aršakīdu dzimtas atzaru turpināja valdīt citos reģionos, īpaši Armēnijā, kur Aršakīdu dinastija saglabāja nozīmi vēl vairākus gadsimtus. Sasanīdi pārņēma daļu Partas administratīvo un militāro tradīciju, taču veidoja centralizētāku valsti ar spēcīgāku persiešu valdnieka ideoloģiju. Parta palika nozīmīgs posms Irānas vēsturē starp hellēnistisko laikmetu un Sasanīdu impēriju.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Parta.

• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
• Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)