Haumeja

Haumeja
	Mākslinieku skatījums uz Haumeju ar programmu Celestia
Atklāšana un nosaukšana
Atklājējs/i	Maikls Brauns ; Hosē Luiss Ortiss Moreno ;
Atklāšanas datums	2003. gada 7. martā (Ortiss Moreno); 2004. gada 28. decembrī (Brauns);
Apzīmējumi
Mazās planētas apzīmējums	(136108) Haumea
Citi nosaukumi	2003 EL61
Mazo planētu kategorija	pundurplanēta ; TNO;
Orbitālie parametri
	Epoha 17 December 2020 (JD 2459200.5)
Afēlijs	51.585 AU (7.7170 Tm)
Perihēlijs	34.647 AU (5.1831 Tm)
Lielā pusass (rādiuss)	43.116 AU (6.4501 Tm)
Ekscentricitāte	0.19642
Apriņķojuma periods	283.12 yr (103,410 days)
Vidējais apriņķošanas ātrums	(4.53): {{{2}}}
Vidējā anomālija	218.205°
Slīpums	28.2137°
Uzlecošā mezgla garums	122.167°
Periapsīdas laiks	≈ 1 June 2133; ±2 days
Pericentra arguments	239.041°
Zināmie pavadoņi	2 (Hiiaka un Namaka)
Fiziskie raksturlielumi
Dimensijas	≈ 2,100 × 1,680 × 1,074 km ; (2322): 60 × (1704): 8 × (1026): 32 km ;
Vidējais rādiuss	≈ (780): {{{2}}} ; (798): 6 to (816): {{{2}}} ;
Virsmas laukums	≈ (8.14): {{{2}}}
Tilpums	≈ (1.98): {{{2}}}; (0.0018): {{{2}}}
Masa	(3.95244): 0.01109; (0.00066): {{{2}}}
Vidējais blīvums	≈ (2.018): {{{2}}} ; (1.885): 0.080 to (1.757): {{{2}}} ;
Ekvatoriālais brīvās krišanas paātrinājums	m/s2 at poles; to m/s2 at longest axis
Ekvatoriālais 2. kosmiskais ātrums	Veidne:V2 km/s at poles; to Veidne:V2 km/s at longest axis
Sideriskais periods	(3.915341): 0.000005; ((0.163139208): {{{2}}})
Ass slīpums	≈ 126° (to orbit; assumed); 81.2° or 78.9° (to ecliptic)
Ziemeļu pola rektascensija	(282.6): 1.2
Ziemeļu pola deklinācija	(-13.0): 1.3 or (-11.8): 1.2
Ģeometriskais albedo	≈ 0.66 geometric ; ≤ (0.51): 0.02 geometric ; (0.33): 0.03 Bond ;
Temperatūra	< 50 K
Asteroīdu spektru tipi	BB (neutral) ; B−V = 0.64, V−R = 0.33 ; B0−V0 = 0.646 ;
Redzamais spožums	17.3 (opposition)
Absolūtais spožums	(0.428): 0.011 (V-band) · (0.2): {{{2}}}

Haumeja (starptautiskais apzīmējums: 136108 Haumea; simbols: ) ir Saules sistēmas pundurplanēta un transneptūna objekts Koipera joslā. 2008. gadā tā tika oficiāli atzīta par pundurplanētu, un mūsdienu astronomijā Haumeju parasti min kā vienu no piecām Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) plaši atzītajām pundurplanētām, līdzās Cererai, Plutonam, Erīdai un Makemakei.^[1] Nosaukums piešķirts par godu havajiešu auglības un dzimšanas dievietei Haumejai, ievērojot IAU tradīciju transneptūna objektus nosaukt mitoloģisku dievību vārdos.^[1]^[2] Haumeja riņķo ap Sauli izteikti izstieptā orbītā, un viens pilns apriņķojums ilgst 283,12 gadus. Tās orbītai raksturīgs ievērojams slīpums (28,2°) un perihēlijs 34,6 astronomisko vienību (AU) attālumā, kas norāda uz dinamiski sarežģītu pagātni, iespējams, saistītu ar sadursmēm vai ilgstošu gravitācijas mijiedarbību ar citiem lieliem Koipera joslas objektiem.

Starp Haumejas izteiktākajām fiziskajām īpašībām ir ārkārtīgi ātrā rotācija — viena pilna griešanās ap asi ilgst apmēram 3,9 stundas. Šīs straujās rotācijas dēļ Haumejai ir neparasti izstiepta, triaksiāla elipsoīda forma,^[2] kas būtiski atšķiras no gandrīz sfēriskajām formām, kādas raksturīgas planētām un vairumam pundurplanētu. Tās virsmu galvenokārt klāj ūdens ledus, kas nodrošina salīdzinoši augstu atstarošanas spēju (albedo). Haumejai ir divi zināmi pavadoņi — Hi'iaka un Namaka, kā arī gredzenu sistēma, kuras atklāšanu paziņoja 2017. gadā, balstoties uz zvaigznes aizklāšanās novērojumiem.^[2] Pavadoņu un gredzena esamība, kā arī objekta forma un rotācija kopumā liecina par sarežģītu veidošanās un attīstības vēsturi Saules sistēmas ārējos reģionos.

Vēsture

Haumeju 2004. gadā atklāja Kalifornijas Tehnoloģiju institūta zinātnieku grupa Maikla Brauna vadībā. 2005. gadā Keka observatorija atklāja divus pavadoņus. Haumeja nosaukta Havaju salu mitoloģiskās dievības vārdā. Savukārt Haumejas pavadoņus 2008. gadā nosauca Haumejas meitu Hiiakas un Namakas vārdos.

Atsauces

1 2 «IAU names fifth dwarf planet Haumea». iauarchive.eso.org (angļu). Skatīts: 2026. gada 8. janvārī.
1 2 3 «Haumea». science.nasa.gov (angļu). Skatīts: 2026. gada 8. janvārī.