1756. gads

Šis raksts ir par 1756. gadu. Par citām jēdziena 1756 nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Tūkstošgades:	1. tūkstošgade 2. tūkstošgade 3. tūkstošgade
Gadsimti:	17. gadsimts 18. gadsimts 19. gadsimts
Desmitgades:	1740 – 1749 1750 – 1759 1760 – 1769
Gadi:	1753 1754 1755 1756 1757 1758 1759

1756. gada citi notikumi

Latvija

1756. (MDCCLVI) bija garais gads, kurš pēc Gregora kalendāra sākās ceturtdienā.

Notikumi

Sākās Septiņgadu karš.

Marts

• 17. marts - pirmo reizi Ņujorkā tiek svinēta Svētā Patrika diena.

Aprīlis

• 12. aprīlis - Septiņgadu karš: franči iebrūk Minorkas salā, kura pirms tam bija angļu pakļautībā.

Maijs

• 17. maijs - Septiņgadu karš: formāli sākas Septiņgadu karš, kad Lielbritānijas Karaliste piesaka to Francijai.
• 20. maijs - Septiņgadu karš: Minorkas kauja, britu floti, kuru vada Džeimss Bings sakauj franči, kurus vada Rolāns Mišels Barēns de la Galisonjērs (Roland-Michel Barrin de La Galissonière).

Citi notikumi

• Žozefs Lagranžs ar Leonarda Eilera atbalstu kļūst par Berlīnes zinātņu akadēmijas ārvalstu biedru.
• Pirmo reizi Šarls de Bross (Charles de Brosses) lieto terminu Polinēzija, kuru attiecina uz Klusā okeāna salām.

Dzimuši

• 27. janvāris — Volfgangs Amadejs Mocarts (Wolfgang Amadeus Mozart), austriešu komponists (miris 1791.)
• 27. maijs — Maksimiliāns I Jozefs (Maximilian I. Joseph), Bavārijas karalis (miris 1825.)
• 30. novembris — Ernsts Hladni (Ernst Chladni), vācu fiziķis (miris 1827.)