Jaunas lapas
Izskats
2026. gada 9. augusts
- 22.262026. gada 9. augusts, plkst. 22.26 Bulgurs (hronoloģija | labot) [1 127 baitu] Votre Provocateur (diskusija | devums) (Jauna lapa: '''Bulgurs''' (turku: ''bulgur'') ir pārtikas produkts, ko gatavo no termiski apstrādātiem, izžāvētiem un sasmalcinātiem kviešu graudiem, visbiežāk no cietajiem kviešiem. Tas ir tradicionāls pārtikas produkts Tuvajos Austrumos, Anatolijā, Kaukāzā un dažās Vidusjūras reģiona valstīs. Bulgura ražošanā kviešu graudus vispirms izvāra vai tvaicē, pēc tam izž...) (Iezīmes: Vizuālais labojums: Pārslēdzās)
- 17.272026. gada 9. augusts, plkst. 17.27 Vipoigs (hronoloģija | labot) [1 146 baitu] Votre Provocateur (diskusija | devums) (Jauna lapa: '''Vipoigs''' (miris ap 341. gadu) bija leģendārs piktu valdnieks, kuram tiek piedēvēta valdīšana aptuveni no 311. līdz 341. gadam. Viņš ir viens no senākajiem piktu valdniekiem, kas minēts Piktu hronikas valdnieku sarakstos. == Biogrāfija == Par Vipoiga dzīvi un valdīšanu gandrīz nekas nav zināms. Piktu valdnieku sarakstos viņam tiek piedēvēti aptuveni 30 valdīšanas gadi. Tā kā ziņas par šo periodu tika pierakstītas ievēr...)
- 16.202026. gada 9. augusts, plkst. 16.20 Salaspils Garnizona kapi (hronoloģija | labot) [2 231 baits] Baisulis (diskusija | devums) (jauns raksts.......)
- 15.032026. gada 9. augusts, plkst. 15.03 Aurēlija siena (hronoloģija | labot) [3 445 baitu] Votre Provocateur (diskusija | devums) (Jauna lapa: '''Aurēlija siena''' ({{val|la|Murus Aurelianus}}) ir Senās Romas nocietinājumu siena, kas tika uzcelta ap Romu mūsu ēras 3. gadsimta otrajā pusē imperatora Aurēliāna valdīšanas laikā. Siena tika būvēta no 271. līdz 275. gadam, lai aizsargātu pilsētu pret pieaugošajiem ārējo ienaidnieku iebrukuma draudiem Trešā gadsimta krīzes laikā. == Vēsture == Lielāko daļu agrākās Romas impērijas vēstures Romai n...) (Iezīmes: Vizuālais labojums: Pārslēdzās)
- 10.032026. gada 9. augusts, plkst. 10.03 Breitenfeldes kauja (1631) (hronoloģija | labot) [15 067 baitu] ZANDMANIS (diskusija | devums) (Jauna lapa: {{Infobox military conflict | conflict = Breitenfeldes kauja (1631) | partof = Trīsdesmitgadu kara | image = 29a Gustave Adolphe à la bataille de Breitenfeld, 1632.jpg | caption = Gustavs II Ādolfs kaujas laikā | date = {{dat|1631|9|17}} | place = Breitenfelde, Saksija, Vācija | coordinates = {{Coord|51|25|04|N|12|22|40|E|region:DE-SN_ty...)
- 03.542026. gada 9. augusts, plkst. 03.54 27. gads p.m.ē. (hronoloģija | labot) [1 650 baitu] Votre Provocateur (diskusija | devums) (Jauna lapa: {{Citas nozīmes|27. gadu p.m.ē.|27 (nozīmju atdalīšana)|27}} {{Gads|-27}} {{Gads citos kalendāros|-27}} '''27. gads p.m.ē.''' bija parastais gads, kas pēc Jūlija kalendāra sākās svētdienā. == Notikumi == === Romas Republika === * 16. janvārī Romas Senāts piešķir Oktaviānam goda titulu '''Augusts''' (''Augustus''). * Oktaviāns Augusts kļūst par pirmo [[Romas impērija|Romas impērijas]...) (Iezīmes: Disambiguation links) sākotnēji izveidota kā "27 p.m.ē."
- 02.092026. gada 9. augusts, plkst. 02.09 Trešā gadsimta krīze (hronoloģija | labot) [4 982 baitu] Votre Provocateur (diskusija | devums) (Jauna lapa: '''Trešā gadsimta krīze''' jeb '''Romas Impērijas krīze''' bija Romas Impērijas politiskās, militārās un ekonomiskās nestabilitātes periods no 235. līdz 284. gadam. Krīzes laikā bieži mainījās imperatori, notika pilsoņu kari, pastiprinājās ārējie iebrukumi, pasliktinājās ekonomiskā situācija un uz laiku tika apdraudēta impērijas teritoriālā vienotība. Par krīzes sākumu tradicionāli uzskata imperatora [[Aleksandrs Sevērs|Aleksandra Sevēra]...) (Iezīmes: Vizuālais labojums: Pārslēdzās)
- 02.072026. gada 9. augusts, plkst. 02.07 Romas izlaupīšana (410) (hronoloģija | labot) [4 474 baitu] Votre Provocateur (diskusija | devums) (Jauna lapa: '''Romas izlaupīšana 410. gadā''' notika 410. gada augustā, kad vestgoti karaļa Alariha I vadībā ieņēma un izlaupīja Romu. Tā bija pirmā reize gandrīz 800 gadu laikā, kad Roma bija kritusi ārvalstu ienaidnieka rokās. Iepriekš pilsētu 390. vai 387. gadā p.m.ē. bija ieņēmuši galli. Romas ieņemšanai bija milzīga simboliska nozīme, lai gan pilsēta tajā laikā vairs nebija Rietumromas impērijas politiskais centrs....)
- 02.062026. gada 9. augusts, plkst. 02.06 Rietumromas impērijas sabrukums (hronoloģija | labot) [5 930 baitu] Votre Provocateur (diskusija | devums) (Jauna lapa: '''Rietumromas impērijas sabrukums''' bija ilgstošs politisks, militārs un sociālekonomisks process, kura rezultātā 5. gadsimtā izzuda Rietumromas impērijas centrālā vara. Par tradicionālo Rietumromas impērijas beigu datumu uzskata 476. gadu, kad ģermāņu karavadonis Odoakrs gāza pēdējo Rietumromas imperatoru Romulu Augustulu. Rietumromas impērijas sabrukumu izraisīja vairāku savstarpēji saistītu faktoru kopums, tostarp pol...) (Iezīmes: Vizuālais labojums: Pārslēdzās)
- 02.042026. gada 9. augusts, plkst. 02.04 Romas Impērijas sadalīšana (hronoloģija | labot) [4 575 baitu] Votre Provocateur (diskusija | devums) (Jauna lapa: '''Romas Impērijas sadalīšana''' bija ilgstošs process, kura rezultātā Romas Impērija tika administratīvi un politiski sadalīta rietumu un austrumu daļā. Impērijas pārvaldes dalīšana starp vairākiem valdniekiem notika jau 3. un 4. gadsimtā, bet par tradicionālo galīgās sadalīšanas datumu uzskata 395. gadu, kad pēc imperatora Teodosija I nāves impērijas austrumu daļu mantoja viņa dēls Arkādijs, bet rietumu daļu — Honor...) (Iezīmes: Vizuālais labojums: Pārslēdzās)
- 02.022026. gada 9. augusts, plkst. 02.02 Ēģipte (Romas province) (hronoloģija | labot) [3 706 baitu] Votre Provocateur (diskusija | devums) (Jauna lapa: '''Ēģipte''' ({{val-la|Aegyptus}}) bija Romas Impērijas province, kas aptvēra lielāko daļu mūsdienu Ēģiptes teritorijas. Tā tika izveidota 30. gadā p.m.ē. pēc Ptolemaju valsts iekarošanas un Ēģiptes pievienošanas Romas valstij. Provinces administratīvais centrs bija Aleksandrija. Ēģiptei bija īpašs statuss Romas provinču sistēmā. Atšķirībā no lielākās daļas imperatora provinču to pārva...) (Iezīmes: Vizuālais labojums: Pārslēdzās)
- 02.012026. gada 9. augusts, plkst. 02.01 Imperatora province (hronoloģija | labot) [2 758 baitu] Votre Provocateur (diskusija | devums) (Jauna lapa: '''Imperatora province''' ({{val-la|provincia Caesaris}}) bija Romas Impērijas province, kas atradās tiešā imperatora pārvaldībā. Imperatora provinces izveidojās pēc Augusta īstenotās provinču pārvaldes reformas 27. gadā p.m.ē., kad Romas provinces tika sadalītas Senāta provincēs un imperatora provincēs. == Vēsture == 27. gadā p.m.ē. Augusts formāli nodeva daļu Romas provinču Romas Senāts|...)
- 01.592026. gada 9. augusts, plkst. 01.59 Senāta province (hronoloģija | labot) [2 571 baits] Votre Provocateur (diskusija | devums) (Jauna lapa: '''Senāta province''' ({{val-la|provincia senatoria}}) bija Romas Impērijas province, kuras pārvalde formāli atradās Romas Senāta pārziņā. Senāta provinces izveidojās pēc Augusta īstenotās provinču pārvaldes reformas 27. gadā p.m.ē., kad Romas provinces tika sadalītas Senāta un imperatora provincēs. == Vēsture == Pēc vairākiem pilsoņu kariem un Romas Republikas sabrukuma Augusts kļuva pa...)
- 01.572026. gada 9. augusts, plkst. 01.57 Prokonsuls (hronoloģija | labot) [2 993 baitu] Votre Provocateur (diskusija | devums) (Jauna lapa: '''Prokonsuls''' ({{val-la|proconsul}}) bija augsta ranga amatpersona Senajā Romā, kurai tika piešķirtas konsula līmeņa pilnvaras (''imperium''), parasti kādas provinces pārvaldīšanai vai karaspēka komandēšanai. Sākotnēji par prokonsuliem visbiežāk kļuva bijušie konsuli, kuru pilnvaras tika pagarinātas pēc amata termiņa beigām. == Vēsture == Prokonsula amats izveidojās Romas Republikas laikā....)
- 01.492026. gada 9. augusts, plkst. 01.49 Bizantijas senāts (hronoloģija | labot) [2 538 baitu] Votre Provocateur (diskusija | devums) (Jauna lapa: '''Bizantijas senāts''' jeb '''Austrumromas senāts''' bija Romas senāta turpinājums Bizantijas Impērijā. To 4. gadsimtā izveidoja imperators Konstantīns I pēc Konstantinopoles dibināšanas. Senāts pastāvēja vairāk nekā tūkstoš gadu, taču tā politiskā nozīme dažādos Bizantijas vēstures periodos ievērojami mainījās. == Vēsture == Kad imperators Konstantīns I Lielais|Konstantī...)
2026. gada 8. augusts
- 22.342026. gada 8. augusts, plkst. 22.34 Naļivaiko sacelšanās (hronoloģija | labot) [2 148 baitu] Votre Provocateur (diskusija | devums) (Jauna lapa: '''Naļivaiko sacelšanās''' bija kazaku un zemnieku sacelšanās Polijas—Lietuvas ūnijā no 1594. līdz 1596. gadam. Viens no galvenajiem sacelšanās vadītājiem bija Severīns Naļivaiko, kura vārdā tā vēlāk tika nosaukta. Sacelšanās aptvēra plašas mūsdienu Ukrainas un Baltkrievijas teritorijas. == Sacelšanās == Sacelšanās sākās 1594. gadā. Tās cēloņi bija saistīti ar sociālajām un rel...) (Iezīmes: Vizuālais labojums: Pārslēdzās)
- 22.322026. gada 8. augusts, plkst. 22.32 Severīns Naļivaiko (hronoloģija | labot) [1 425 baitu] Votre Provocateur (diskusija | devums) (Jauna lapa: {{Personas infokaste | vārds = Severīns Naļivaiko | vārds_orig = ''Северин Наливайко'' | attēls = | dz_dat_alt = | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = Polijas—Lietuvas ūnija | m_dat_alt = | m_gads = 1597 | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = Varšava, Polijas—Lietuvas ūnija | nodarbošanās = kazaku vadonis | dzimums = V }} '''Severīn...)
- 22.292026. gada 8. augusts, plkst. 22.29 Luckas kongress (hronoloģija | labot) [2 336 baitu] Votre Provocateur (diskusija | devums) (Jauna lapa: '''Luckas kongress''' bija Eiropas valdnieku un augstmaņu sanāksme, kas notika 1429. gada janvārī Luckā, Lietuvas dižkunigaitijā. Kongresu sasauca Lietuvas dižkunigaitis Vītauts Dižais, un tajā piedalījās vairāku Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu valdnieki un to pārstāvji. Viens no nozīmīgākajiem apspriestajiem jautājumiem bija iecere kronēt Vītautu par Lietuvas karali. == Kongress ==...) (Iezīmes: Disambiguation links)
- 22.242026. gada 8. augusts, plkst. 22.24 Nirnbergas likumi (hronoloģija | labot) [2 394 baitu] Votre Provocateur (diskusija | devums) (Jauna lapa: '''Nirnbergas likumi''' ({{val-de|Nürnberger Gesetze}}) bija Nacistiskajā Vācijā 1935. gada 15. septembrī pieņemti rasistiski un antisemītiski likumi, kas juridiski nostiprināja ebreju diskrimināciju. Tie tika pieņemti Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas kongresa laikā Nirnbergā un kļuva par vienu no galvenajiem nacistu rasu politikas pamatiem. =...)
- 22.202026. gada 8. augusts, plkst. 22.20 Dzeltenā zvaigzne (hronoloģija | labot) [4 550 baitu] Votre Provocateur (diskusija | devums) (Jauna lapa: '''Dzeltenā zvaigzne''' jeb '''ebreju zvaigzne''' ({{val-de|Judenstern}}) bija īpaša atšķirības zīme, ko Nacistiskā Vācija un tās okupācijas varas Otrā pasaules kara laikā lika nēsāt ebrejiem. Visbiežāk tā bija dzeltena sešstaru Dāvida zvaigzne, kas bija jāpiestiprina pie apģērba redzamā vietā. Tās mērķis bija identificēt, izolēt un diskriminēt ebrejus nacistu īstenotās Holokausts...) (Iezīmes: Vizuālais labojums: Pārslēdzās)
- 22.182026. gada 8. augusts, plkst. 22.18 Holokausts Beļģijā (hronoloģija | labot) [4 174 baitu] Votre Provocateur (diskusija | devums) (Jauna lapa: '''Holokausts Beļģijā''' bija Nacistiskās Vācijas īstenotās Eiropas ebreju vajāšanas un iznīcināšanas daļa Beļģijas vācu okupācijas laikā no 1940. līdz 1944. gadam. Okupācijas vara pakāpeniski ieviesa antisemītiskus ierobežojumus, konfiscēja ebreju īpašumus un no 1942. gada organizēja ebreju masveida deportācijas uz Aušvicas koncentrācijas un iznīcināšan...)
- 22.152026. gada 8. augusts, plkst. 22.15 Beļģijas vācu okupācija (hronoloģija | labot) [5 822 baitu] Votre Provocateur (diskusija | devums) (Jauna lapa: '''Beļģijas vācu okupācija''' ({{val-de|Deutsche Besetzung Belgiens}}) bija Beļģijas okupācija, ko Otrā pasaules kara laikā īstenoja Nacistiskā Vācija. Tā sākās pēc Vācijas iebrukuma Beļģijā 1940. gada 10. maijā un Beļģijas armijas kapitulācijas 28. maijā. Lielākā daļa valsts tika atbrīvota 1944. gada septembrī, taču kaujas Beļģijas teritorijā turpinājās līdz 1945. gada sākumam. == Vācijas iebrukums == 19...)
- 22.112026. gada 8. augusts, plkst. 22.11 Pāvels Aleksandrovičs (hronoloģija | labot) [3 629 baitu] Votre Provocateur (diskusija | devums) (Jauna lapa: {{Personas infokaste | vārds = Pāvels Aleksandrovičs | vārds_orig = ''Павел Александрович'' | attēls = Grand Duke Paul Alexandrovich of Russia.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1860 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 3 | dz_vieta = Katrīnas pils, Carskoje Selo, Krievijas Impērija<br>(Puškina, Sanktpēterburga, {{RUS}}) | m_dat_alt = |...)
- 22.082026. gada 8. augusts, plkst. 22.08 Nikolajs Kibaļčičs (hronoloģija | labot) [4 044 baitu] Votre Provocateur (diskusija | devums) (Jauna lapa: {{Personas infokaste | vārds = Nikolajs Kibaļčičs | vārds_orig = ''Николай Иванович Кибальчич'' | attēls = Nikolai Kibalchich.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Nikolajs Kibaļčičs | dz_dat_alt = | dz_gads = 1853 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 31 | dz_vieta = Koropa, Čerņihivas guberņa, Krievijas Impērija | m_dat_alt = | m_gads = 1881 | m_mēnesis = 4 | m...)
- 22.052026. gada 8. augusts, plkst. 22.05 Ignācijs Griņevickis (hronoloģija | labot) [3 513 baitu] Votre Provocateur (diskusija | devums) (Jauna lapa: {{Personas infokaste | vārds = Ignācijs Griņevickis | vārds_orig = ''Игнатий Иоахимович Гриневицкий'' | attēls = Hryniewiecki.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Ignācijs Griņevickis | dz_dat_alt = | dz_gads = 1856 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 17 | dz_vieta = Minskas guberņa, Krievijas Impērija | m_dat_alt = | m_gads = 1881 | m_mēnesis = 3 | m_diena = 1...) (Iezīmes: Vizuālais labojums: Pārslēdzās)
- 22.042026. gada 8. augusts, plkst. 22.04 Sofija Perovska (hronoloģija | labot) [3 521 baits] Votre Provocateur (diskusija | devums) (Jauna lapa: {{Personas infokaste | vārds = Sofija Perovska | vārds_orig = ''Софья Львовна Перовская'' | attēls = Sophia Perovskaya.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Sofija Perovska | dz_dat_alt = | dz_gads = 1853 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 13 | dz_vieta = Sanktpēterburga, Krievijas Impērija | m_dat_alt = | m_gads = 1881 | m_mēnesis = 4 | m_diena = 15 | m_vieta = ...) (Iezīmes: Vizuālais labojums: Pārslēdzās)
- 22.032026. gada 8. augusts, plkst. 22.03 Aleksandra II nogalināšana (hronoloģija | labot) [3 236 baitu] Votre Provocateur (diskusija | devums) (Jauna lapa: '''Aleksandra II nogalināšana''' notika 1881. gada 1. martā (13. martā pēc Gregora kalendāra) Sanktpēterburgā, kad revolucionārās organizācijas Narodnaja Voļa dalībnieki sarīkoja atentātu pret Krievijas Impērijas imperatoru Aleksandru II. Imperators tika nāvējoši ievainots sprādzienā un pēc neilga laika nomira Ziemas pilī. == Priekšvēsture...) (Iezīmes: Vizuālais labojums: Pārslēdzās)
- 22.012026. gada 8. augusts, plkst. 22.01 Narodnaja Voļa (hronoloģija | labot) [7 593 baitu] Votre Provocateur (diskusija | devums) (Jauna lapa: {{Politiskās partijas infokaste | nosaukums = Narodnaja Voļa | nosaukums_orig = Народная воля | logo = | dibināta = 1879 | likvidēta = 1880. gadi | priekštecis = Zemļa i voļa | galvenā_mītne = Sanktpēterburga, Krievijas Impērija | ideoloģija = Narodņicisms<br>revolucionārais sociālisms | politiskā_pozīcija = kreisie | valsts = Krievijas Impērija }} '''Narodnaja Voļa''' ({{val-ru|Народная воля}}, burtiski — "Tautas...) (Iezīmes: Disambiguation links)
- 21.562026. gada 8. augusts, plkst. 21.56 Lorisa-Meļikova konstitūcija (hronoloģija | labot) [6 750 baitu] Votre Provocateur (diskusija | devums) (Jauna lapa: '''Lorisa-Meļikova konstitūcija''' ({{val-ru|Конституция Лорис-Меликова}}) ir nosacīts nosaukums Krievijas Impērijas iekšlietu ministra Mihaila Lorisa-Meļikova 1881. gadā izstrādātajam politisko reformu projektam. Tā mērķis bija ierobežotā veidā iesaistīt zemstu un pilsētu pārstāvjus likumdošanas priekšlikumu sagatavošanā un apspriešanā. Neraugoties uz vēlāk iegūto...) (Iezīmes: Vizuālais labojums: Pārslēdzās)
- 21.532026. gada 8. augusts, plkst. 21.53 Mihails Loris-Meļikovs (hronoloģija | labot) [6 057 baitu] Votre Provocateur (diskusija | devums) (Jauna lapa: {{Personas infokaste | vārds = Mihails Loris-Meļikovs | vārds_orig = ''Михаил Тариэлович Лорис-Меликов'' | attēls = Mikhail Loris-Melikov.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Mihails Loris-Meļikovs | dz_dat_alt = | dz_gads = 1824 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 21 | dz_vieta = Tiflisa, Krievijas Impērija | m_dat_alt = | m_gads = 1888 | m_mēnesis = 12 |...) sākotnēji izveidota kā "Mihails Tarielovičs Loris-Meļikovs"
- 21.492026. gada 8. augusts, plkst. 21.49 Sabiedriski ekonomiskā formācija (hronoloģija | labot) [7 885 baitu] Votre Provocateur (diskusija | devums) (Jauna lapa: {{Marksisms}} '''Sabiedriski ekonomiskā formācija''' ir marksisma sociālās un vēstures teorijas jēdziens, ar kuru apzīmē vēsturiski noteiktu sabiedrības attīstības pakāpi, ko raksturo konkrēts ražošanas veids, ekonomiskās attiecības, sociālā struktūra un tām atbilstošās politiskās un ideoloģiskās institūcijas. Jēdziens ir cieši saistīts ar Kārļa Marksa un Frīdrihs Engelss|Frīdriha Engels...) (Iezīmes: Vizuālais labojums: Pārslēdzās)
- 21.482026. gada 8. augusts, plkst. 21.48 Sabiedrisko formāciju maiņa (hronoloģija | labot) [7 324 baitu] Votre Provocateur (diskusija | devums) (Jauna lapa: {{Marksisms}} '''Sabiedrisko formāciju maiņa''' ir marksisma vēstures teorijas koncepcija, kas raksturo sabiedrības pāreju no vienas sociāli ekonomiskās sistēmas jeb sabiedriski ekonomiskās formācijas uz citu. Saskaņā ar vēsturisko materiālismu sabiedrības attīstību lielā mērā nosaka pārmaiņas ražošanas veidā, ražošanas spēkos un ražošanas attiecībās. Šī konce...) (Iezīmes: Vizuālais labojums: Pārslēdzās)
- 21.452026. gada 8. augusts, plkst. 21.45 Kultūras hegemonija (hronoloģija | labot) [6 036 baitu] Votre Provocateur (diskusija | devums) (Jauna lapa: {{Marksisms}} '''Kultūras hegemonija''' ir marksisma un sociālās teorijas jēdziens, kas raksturo valdošās sociālās grupas spēju saglabāt savu dominējošo stāvokli sabiedrībā ne tikai ar politisku, ekonomisku vai fizisku piespiešanu, bet arī ar kultūras, ideoloģijas un sabiedrisko normu palīdzību. Jēdzienu visplašāk attīstīja itāļu marksisma teorētiķis Antonio Gramši 20. gadsimta pirmajā pusē. Saskaņā ar Gramši teoriju valdo...)
- 21.442026. gada 8. augusts, plkst. 21.44 Kultūrmarksisms (hronoloģija | labot) [5 792 baitu] Votre Provocateur (diskusija | devums) (Jauna lapa: {{Kreisās-ideoloģijas}} '''Kultūrmarksisms''' ir apzīmējums marksisma ietekmētām teorētiskām pieejām, kurās marksisma idejas tiek izmantotas kultūras, ideoloģijas, sabiedrisko institūciju un varas attiecību analīzei. Atšķirībā no klasiskā marksisma, kas galvenokārt pievēršas ekonomiskajām attiecībām un šķiru cīņai, ar kultūrmarksismu saistītās pieejas lielāku uzmanību pievērš tam, kā sabiedrībā tiek veido...)
- 21.342026. gada 8. augusts, plkst. 21.34 Rutēnija (hronoloģija | labot) [1 932 baitu] Votre Provocateur (diskusija | devums) (Jauna lapa: '''Rutēnija''' (latīņu: ''Ruthenia'') bija vēsturisks reģions Austrumeiropā, kas aptvēra plašas austrumslāvu apdzīvotās zemes. Viduslaikos tās teritorija lielā mērā sakrita ar Kijivas Ruses un tās pēctecīgo kņazistu zemēm, aptverot ievērojamu daļu mūsdienu Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas rietumu teritoriju. Pēc Kijivas Ruses politiskās sairšanas 12.–13. gadsimtā Rutēnijas...) (Iezīmes: Disambiguation links)
- 20.132026. gada 8. augusts, plkst. 20.13 Mongoļu iebrukums Rutēnijā (hronoloģija | labot) [2 106 baitu] Votre Provocateur (diskusija | devums) (Jauna lapa: '''Mongoļu iebrukums Krievzemē''' bija Mongoļu impērijas karagājienu sērija pret Kijivas Krievzemes kņazistēm 13. gadsimtā. Galvenais iebrukums notika no 1237. līdz 1241. gadam Batu un Subedeja vadībā. == Vēsture == Pirmā lielā sadursme starp mongoļiem un Krievzemes kņaziem notika 1223. gadā Kalkas kaujā. Mongoļi sakāva apvienoto krievu un polovciešu karaspēku, bet pēc kaujas at...) (Iezīmes: Vizuālais labojums: Pārslēdzās Disambiguation links) sākotnēji izveidota kā "Mongoļu iebrukums Krievzemē"
- 20.022026. gada 8. augusts, plkst. 20.02 Konstantīns IX Monomahs (hronoloģija | labot) [14 804 baitu] Votre Provocateur (diskusija | devums) (Jauna lapa: {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Konstantīns IX Monomahs | vārds_orģ = ''Κωνσταντῖνος Μονομάχος'' | attēls = Constantine IX Monomachos.jpg | apraksts = Konstantīns IX Monomahs mozaīkā Svētās Sofijas katedrālē | amats = Bizantijas imperators | term_sākums = {{dat|1042|06|11}} | term_beigas = {{dat|1055|01|11|N}} | priekštecis2 = Zoja Porfirogenēta un Teodora Porfirogenēta | pēctecis2 = Teodo...)
- 19.562026. gada 8. augusts, plkst. 19.56 Constitutio Antoniniana (hronoloģija | labot) [12 814 baitu] Votre Provocateur (diskusija | devums) (Jauna lapa: '''Constitutio Antoniniana''' (latīņu: ''Constitutio Antoniniana''), tradicionāli saukta arī par '''Karakallas ediktu''' (''Edictum Caracallae''), bija Romas impērijas imperatora Karakallas 212. gadā izdots tiesību akts, ar kuru Romas pilsonība tika piešķirta gandrīz visiem brīvajiem impērijas iedzīvotājiem. Tas bija viens no nozīmīgākajiem Romas pilsonības institūta attīstības posmiem un būtiski mainīja imp...) (Iezīmes: Disambiguation links)
- 19.542026. gada 8. augusts, plkst. 19.54 Romas pilsonība (hronoloģija | labot) [10 013 baitu] Votre Provocateur (diskusija | devums) (Jauna lapa: '''Romas pilsonība''' (latīņu: ''civitas Romana'') bija personas politiski tiesiskais statuss Senajā Romā, kas noteica indivīda piederību romiešu pilsoņu kopienai (''civitas'') un ar to saistīto publisko un privāto tiesību kopumu. Romas pilsonība bija viens no nozīmīgākajiem Romas valsts tiesiskajiem institūtiem un pastāvēšanas gaitā attīstījās no ierobežotas pilsētvalsts pilsoņu privilēģijas par gandrīz universāl...) (Iezīmes: Vizuālais labojums: Pārslēdzās)
- 19.512026. gada 8. augusts, plkst. 19.51 Sabīņi (hronoloģija | labot) [3 194 baitu] Votre Provocateur (diskusija | devums) (Jauna lapa: thumb|Sabīņu apdzīvotā teritorija Senajā Itālijā '''Sabīņi''' (latīņu: ''Sabini'') bija sena Itālijas tauta, kas apdzīvoja Apenīnu pussalas centrālo daļu, galvenokārt teritoriju uz ziemeļaustrumiem no Romas. Viņu apdzīvotais apgabals bija pazīstams kā ''Sabina''. Sabīņiem bija nozīmīga loma agrīnajā Romas vēsturē, un laika gaitā viņi tika pilnīb...) (Iezīmes: Recreated Disambiguation links)
- 19.492026. gada 8. augusts, plkst. 19.49 Hispānija (hronoloģija | labot) [4 534 baitu] Votre Provocateur (diskusija | devums) (Jauna lapa: '''Hispānija''' (latīņu: ''Hispania'') bija Senajā Romā lietots nosaukums Pireneju pussalai un tās teritorijām. Tā aptvēra lielāko daļu mūsdienu Spānijas un Portugāles, kā arī Andoras teritoriju. Pēc pakāpeniskas pussalas iekarošanas romieši Hispāniju sadalīja vairākās provincēs, kas vairākus gadsimtus bija nozīmīga Romas impērijas daļa. == Vēsture == Pirms romiešu ienākšana...) (Iezīmes: Vizuālais labojums: Pārslēdzās Disambiguation links)
- 19.472026. gada 8. augusts, plkst. 19.47 Gallia Aquitania (hronoloģija | labot) [3 413 baitu] Votre Provocateur (diskusija | devums) (Jauna lapa: thumb|Gallia Aquitania teritorija Gallijā '''Gallia Aquitania''' (latīņu: ''Gallia Aquitania'', ‘Akvitānijas Gallija’) bija viens no trim lielajiem Gallijas reģioniem, kurus Jūlijs Cēzars aprakstīja savā darbā ''Piezīmes par gallu karu''. Reģionu galvenokārt apdzīvoja akvitāņi, kuru valoda un kultūra atšķīrās no pārējām Gallijas tautām. Gallia Aquitania sākotnēji a...) (Iezīmes: Vizuālais labojums: Pārslēdzās Disambiguation links)
- 19.452026. gada 8. augusts, plkst. 19.45 Gallia Celtica (hronoloģija | labot) [3 599 baitu] Votre Provocateur (diskusija | devums) (Jauna lapa: thumb|Gallijas ciltis un teritorijas 1. gadsimtā p.m.ē. '''Gallia Celtica''' (latīņu: ''Gallia Celtica'', ‘Ķeltu Gallija’) bija viens no trim lielajiem Gallijas reģioniem, kurus Jūlijs Cēzars aprakstīja savā darbā ''Piezīmes par gallu karu''. To apdzīvoja galvenokārt gallu jeb ķeltu ciltis, kuras Cēzars kopīgi dēvēja par ķeltiem (''Celtae''). Gallia Celtica atradās...) (Iezīmes: Vizuālais labojums: Pārslēdzās)
- 19.422026. gada 8. augusts, plkst. 19.42 Veneti (hronoloģija | labot) [2 404 baitu] Votre Provocateur (diskusija | devums) (Jauna lapa: thumb|Venetu cilts apdzīvotā teritorija Gallijā '''Veneti''' (latīņu: ''Veneti'') bija ķeltu cilts, kas senatnē apdzīvoja Gallijas ziemeļrietumu daļu, galvenokārt mūsdienu Bretaņas dienvidu piekrasti Francijā. Veneti bija viena no ietekmīgākajām Armorikas ciltīm un bija pazīstami kā prasmīgi jūrasbraucēji un tirgotāji. == Vēsture == Venetu teritorija atradās...)
- 19.412026. gada 8. augusts, plkst. 19.41 Nerviji (hronoloģija | labot) [2 240 baitu] Votre Provocateur (diskusija | devums) (Jauna lapa: thumb|Nerviju cilts apdzīvotā teritorija Gallijā '''Nerviji''' (latīņu: ''Nervii'') bija viena no spēcīgākajām beļģu ciltīm, kas senatnē apdzīvoja Gallijas ziemeļu daļu. Viņu teritorija atradās galvenokārt mūsdienu Beļģijas centrālajā un dienvidu daļā un Francijas ziemeļos. Nerviji bija pazīstami ar savu kareivīgumu un pretošanos Romas Republikas...) (Iezīmes: Vizuālais labojums: Pārslēdzās)
- 19.402026. gada 8. augusts, plkst. 19.40 Arverni (hronoloģija | labot) [2 345 baitu] Votre Provocateur (diskusija | devums) (Jauna lapa: thumb|Arvernu cilts apdzīvotā teritorija Gallijā '''Arverni''' (latīņu: ''Arverni'') bija viena no ietekmīgākajām ķeltu ciltīm senajā Gallijā. Viņi apdzīvoja teritoriju mūsdienu Francijas centrālajā daļā, galvenokārt tagadējā Overņas reģionā. Arvernu galvenais politiskais un saimnieciskais centrs bija Gergovija. == Vēsture == 3.–2. gadsimtā p.m.ē. arverni kļuva par...) (Iezīmes: Vizuālais labojums: Pārslēdzās)
- 19.392026. gada 8. augusts, plkst. 19.39 Helvēti (hronoloģija | labot) [2 607 baitu] Votre Provocateur (diskusija | devums) (Jauna lapa: thumb|Helvētu cilšu apdzīvotās teritorijas Gallijā '''Helvēti''' (latīņu: ''Helvetii'') bija ķeltu cilšu grupa, kas senatnē apdzīvoja teritoriju mūsdienu Šveices rietumu un centrālajā daļā, galvenokārt starp Juras kalniem, Reinu, Ronu un Alpiem. Helvēti bija viena no nozīmīgākajām ķeltu tautām Gallijas austrumu daļā. == Vēsture == Helvēti sastāvēja no v...)
- 16.252026. gada 8. augusts, plkst. 16.25 Stājtēlniecība (hronoloģija | labot) [2 645 baitu] Egilus (diskusija | devums) (MI skrīvējums, protams, pielabots.) (Iezīmes: Vizuālā labošana Disambiguation links)
- 15.582026. gada 8. augusts, plkst. 15.58 Rasma Bruzīte (hronoloģija | labot) [2 559 baitu] Egilus (diskusija | devums) (Izveidots, tulkojot lapu "Rasma Bruzīte") (Iezīmes: Satura tulkošana ContentTranslation2)
- 14.022026. gada 8. augusts, plkst. 14.02 Džeimss Remārs (hronoloģija | labot) [19 133 baitu] KartoshkaFri78 (diskusija | devums) (Raksts par aktieri) (Iezīmes: Vizuālā labošana)
