Hersona

Hersona
pilsēta
Херсон
Karogs Ģerbonis
Hersona Hersona
Koordinātas: 46°38′24″N 32°36′52″E
Valsts	Ukraina
Apgabals	Hersonas apgabals
Rajons	Hersonas rajons
Dibināta	1778. gadā
Platība
• pilsēta	65,2 km2
Augstums	41 m
Iedzīvotāji (2022)
• pilsēta	279 131
• blīvums	4 975,5/km²
• aglomerācija	567 600
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indeksi	73000-73480
Tālruņu kods	+380 552
Mājaslapa	www.city.kherson.ua
Hersona Vikikrātuvē

Hersona (ukraiņu: Херсон) ir pilsēta Ukrainas dienvidos, Hersonas apgabala un Hersonas rajona pārvaldes centrs. Atrodas Dņepras labajā krastā, netālu no tās ietekas Melnajā jūrā. Administratīvi pilsēta iedalās trijos rajonos, pilsētas rajoniem pakļauti Antoņivkas, Zeleņivkas, Naddņiprjanskes un Komišanu ciemati un Stepaņivkas ciema padome. Kopā ar piepilsētas rajoniem veido aglomerāciju, kurā dzīvo ap 576 000 iedzīvotāju. Nozīmīga ostas pilsēta.

No 2022. gada 3. marta līdz 11. novembrim Hersona atradās Krievijas okupācijā. Ukrainas varas iestādes lēš, ka 2022. gada 25. maijā pilsētu bija atstājuši 45% tās iedzīvotāju. 9. novembrī Krievijas Bruņotie spēki sāka atkāpties no pilsētas, sagraujot tās elektroapgādes un ūdensapgādes tīklu, un dažas dienas vēlāk pilsētā ienāca Ukrainas Bruņotie spēki.

Vēsture

Pilsēta ir dibināta 1778. gadā pēc Krievijas Impērijas ķeizarienes Katrīnas Lielās rīkojuma, un tās nosaukums ir radies no seno grieķu pilsētas Hersonēsas nosaukuma, kas atradās Krimas pussalā. Šeit Krievijas Impērija izvietoja savu pirmo Melnās jūras kara floti.

Pilsēta tika nosaukta senās grieķu kolonijas Krimā — Hersonesas — vārdā. Šāds nosaukums atbilda Krievijas imperatores Katrīnas II “grieķu” politikai un bija sava veida mode uz pseido-grieķu nosaukumiem, tam nebija reāla ģeogrāfiska pamata, jo sengrieķu valodā “hersonesos” nozīmē “pussala”, bet pilsētas atrašanās vietā nekādas pussalas nebija.

Krievijas iebrukums

2022. gada 2. martā Krievijas iebrukuma Ukrainā laikā pilsētā ienāca Krievijas karaspēks. 3. martā pilsētu okupēja, un tā kļuva par vienīgo apgabala centru, ko Krievijas spēki ieņēma pirmajā iebrukuma mēnesī.

6. martā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piešķīra Hersonai Ukrainas Varoņpilsētas titulu par “varoņdarbu, iedzīvotāju masveida varonību un izturību”.

2022. gada septembrī okupētajā Hersonas apgabala teritorijā tika sarīkots fiktīvs referendums ar mērķi paziņot par aneksiju.

Brīvības laukums pēc deokupācijas

2022. gada 11. novembrī Ukrainas karaspēks iegāja Hersonā — tas kļuva par vienu no lielākajiem Krievijas zaudējumiem šajā karā. Pirms pilsētas atstāšanas Krievijas karaspēks iznīcināja galveno pilsētas infrastruktūru, tostarp energoapgādi un ūdensapgādi; tika uzspridzināta Hersonas TEC, apgabala elektroapgādes sadales stacija un televīzijas tornis.

Pēc Hersonas apgabala labā krasta atbrīvošanas, pēc Ukrainas prokuratūras datiem, tika atrasti 432 nogalinātu civiliedzīvotāju ķermeņi.

2022. gada 24. decembrī Krievijas karaspēks kārtējo reizi apšaudīja Hersonas centru, nogalinot sešpadsmit civiliedzīvotājus un ievainojot vairāk nekā 60. 25. decembrī Hersona tika apšaudīta 41 reizi, pilsētā izveidojās rindas pie asins nodošanas centriem.

2022. gada 31. decembrī, Vecgada vakarā, Krievijas karaspēks apšaudīja pilsētu ar raķetēm, nogalinot vienu iedzīvotāju un ievainojot trīs, tostarp 13 gadus vecu zēnu un 12 gadus vecu meiteni. Tika iznīcināta apgabala bērnu slimnīcas ēka, kā arī privātmājas un daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas.

2023. gada 3. maijā Krievija veica kārtējo triecienu Hersonai, kurā gāja bojā 24 cilvēki un vairāk nekā 40 tika ievainoti.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Hersona.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Ukrainas Interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
• Ukrainas vēstures enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
• Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)