- Šis raksts ir par vispārpieņemtu domāšanas, skaidrošanas vai rīcības modeli. Par kāda vārda gramatisko formu sistēmu skatīt rakstu paradigma (valodniecība).
Paradigma (sengrieķu: παράδειγμα, parádeigma — “paraugs”, “piemērs”) ir vispārpieņemts domāšanas, skaidrošanas vai rīcības modelis, kas nosaka, kā noteiktā jomā tiek uztvertas un interpretētas parādības, formulētas problēmas un meklēti to risinājumi. Vispārīgā nozīmē paradigma apzīmē paraugu, pieeju vai priekšstatu kopumu, pēc kura cilvēki organizē zināšanas, skaidro realitāti un veido rīcību. Paradigma darbojas kā konceptuāls ietvars, kas ietver noteiktus pieņēmumus, teorijas, jēdzienus, metodes, vērtības un vērtēšanas kritērijus. Tā nosaka, kādi jautājumi tiek uzskatīti par būtiskiem, kādas metodes tiek lietotas, kā tiek interpretēti novērojumi vai dati un kādi skaidrojumi tiek pieņemti par pamatotiem. Šādā nozīmē paradigma nav tikai atsevišķa teorija, bet plašāks domāšanas veids vai uzskatu sistēma, kas ietekmē pētniecību, argumentāciju un zināšanu attīstību.
Jēdziens “paradigma” tiek lietots dažādās zinātņu nozarēs, tostarp filozofijā, zinātnes metodoloģijā, socioloģijā, valodniecībā, psiholoģijā, pedagoģijā, dabaszinātnēs, informātikā un datorzinātnēs. Īpaši plašu atpazīstamību tas ieguva zinātnes filozofijā pēc amerikāņu zinātnes vēsturnieka un filozofa Tomasa Kūna darba “Zinātnisko revolūciju struktūra” (The Structure of Scientific Revolutions, 1962), kurā paradigma raksturo zinātniskās kopienas kopīgi pieņemtu teorētisko un metodoloģisko ietvaru noteiktā vēsturiskā periodā, bet paradigmas maiņa — būtiskas pārmaiņas zinātniskajā izpratnē.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Paradigma.
