Prenclava
| Prenclava | ||
|---|---|---|
 Mitteltor vārti un Sv. Marijas baznīca | ||
| ||
  Prenclava  Prenclava | ||
| Koordinātas: 53°18′58″N 13°51′45″E / 53.31611°N 13.86250°EKoordinātas: 53°18′58″N 13°51′45″E / 53.31611°N 13.86250°E | ||
| Valsts |
 Vācija | |
| Federālā zeme | Brandenburga | |
| Apriņķis | Ukermarkas apriņķis | |
| Platība | ||
| • Kopējā | 142,96 km2 | |
| Augstums | 30 m | |
| Iedzīvotāji (2023)[1] | ||
| • kopā | 19 022 | |
| • blīvums | 134,8/km² | |
| Laika josla | CET (UTC+1) | |
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | |
| Mājaslapa |
www | |
 Prenclava Vikikrātuvē | ||
Prenclava (vācu: Prenzlau) ir pilsēta Vācijā, Brandenburgā, Ukermarkas apriņķa centrs pie Ukeras upes, 100 kilometrus uz ziemeļiem no Berlīnes.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Vismaz no 7. gadsimta šajā teritorijā dzīvoja Pielabas slāvi, līdz 12. gadsimtā teritoriju kolonizēja vācieši. Prenclavas vārds, kas radies no slāvu Premyslaw, pirmoreiz rakstos parādījies 1187. gadā. Otrā pasaules kara beigās pilsēta tika spēcīgi nopostīta, un pēc kara to apbūvēja ar standarta blokmājām. Pēc Otrā pasaules kara Prenclava līdz 1991. gadam bija VDR sastāvā.
Cilvēki
[labot | labot pirmkodu]Prenclava ir Bādenes princese Amālijas (Amalie von Hessen-Darmstadt, 1754–1832), Prūsijas karalienes Frīderikes Luīzes (Friederike Luise von Hessen-Darmstadt, 1751–1805), gleznotāja Jākoba Filipa Hakerta (Jacob Philipp Hackert, 1737–1807), Hesenes lielhercoga Ludviga I (Ludwig I. von Hessen-Darmstadt, 1753–1830) un lingvista Johanesa Šmita (Johannes Schmidt, 1843–1901) dzimtā pilsēta.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ 2023. gada Pašvaldību reģistrs; pārbaudes datums: 16 novembris 2024.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Prenclava.
 | Šis ar Vāciju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
