Asago
| Asago | ||
|---|---|---|
| pilsēta | ||
| Assago Assagh, Sagh | ||
 | ||
| ||
  Asago  Asago | ||
| Koordinātas: 45°24′0″N 09°08′0″E / 45.40000°N 9.13333°EKoordinātas: 45°24′0″N 09°08′0″E / 45.40000°N 9.13333°E | ||
| Valsts |
 Itālija | |
| Reģions | Lombardija | |
| Metropole | Milāna | |
| Komūna | Asago | |
| Platība | ||
| • Kopējā | 8,05 km2 | |
| Augstums | 110 m | |
| Iedzīvotāji (2024. gada 24. decembrī) | ||
| • kopā | 9 326 | |
| • blīvums | 1 158,5/km² | |
| Laika josla | CET (UTC+1) | |
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | |
| Pasta indekss | 20057 | |
| Mājaslapa |
www | |
 Asago Vikikrātuvē | ||
Asago (itāļu: Assago, [asˈsaːɡo];[1] lombardiešu valodas Milānas dialektā: Assagh vai Sagh — [aˈsɑːk], [sɑːk])[2] ir pilsēta un pašvaldība (komūna) ar 9326 iedzīvotājiem[3] Milānas lielpilsētas apgabalā, Lombardijas reģionā Itālijas ziemeļos.
Tajā atrodas Nestlé Itālijas filiāles galvenā mītne un Unipol Forum (jeb Forum di Milano)— viena no Itālijas lielākajām iekštelpu sporta arēnām, ko izmanto arī koncertiem un pasākumiem. Arēnā ieplānotas 2026. gada ziemas olimpisko spēļu daiļslidošanas un šorttreka sacensības.
Ģeogrāfija
[labot | labot pirmkodu]Topogrāfija
[labot | labot pirmkodu]Asago atrodas Milānas metropoles dienvidrietumu zonā un tieši robežojas ar metropoles galvaspilsētu, kā arī ar Bučinasko, Rocāno un Zibido San Džakomo. Pilsētu šķērso automaģistrāles A7 un A50. Pašvaldības augstums virs jūras līmeņa ir 102—111 m.
Klimats
[labot | labot pirmkodu]Ziemā (janvārī) vidējā temperatūra pazeminās līdz 3 °C ar 65 mm mēneša nokrišņiem. Var novērot miglu un salnu. Vasarā (jūlijā) vidējā temperatūra ir 25 °C arī ar 65 mm nokrišņiem. Biežas ir vētras, ko pavada spēcīgs vējš un lietus. Var rasties krusa.[4]
Etimoloģija
[labot | labot pirmkodu]Pastāv divas galvenās hipotēzes par nosaukuma izcelsmi:
- Nosaukums "Assago" varētu būt cēlies no latīņu valodas vārda Assagum, apvienojot vārdu Asijs (romiešu zemnieks, kas dzīvoja apgabalā, kur tagad atrodas pilsētas San Desiderio baznīca), un ager (kas nozīmē "raža"). Ja tā, tad Assago nozīmētu "Asija raža". Versija atvasina pilsētas toponīma izcelsmi no viena atsevišķa romiešu zemnieka, kurš pirmais apmetās un kam piederēja lauki šajā apgabalā;
- Alternatīva hipotēze norāda uz lombardiešu galotni -agh (kas itāļu valodā kļuva par -ago), galotni, kas raksturīga vietām ūdensteču tuvumā. Sakne ass arī ir bieža apdzīvotām vietām ūdens tuvumā, taču ar atšķirīgu izcelsmi. Tādējādi nosaukums Assago būtu radies no divu dažādu nosaukumu apvienojuma, ko devušas dažādas tautas, kas dažādos vēstures periodos apdzīvoja pašvaldības auglīgo un ūdens avotiem bagāto teritoriju.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Saskaņā ar arheoloģiskajiem pētījumiem, kas veikti netālu no San Desiderio baznīcas, tika atrastas sienas paliekas un dažādi romiešu izcelsmes priekšmeti, kas norāda uz 1. gadsimtā celtas romiešu villas pastāvēšanu.[5] Šīs atliekas augstajos viduslaikos tika izmantotas kā apbedījumu vieta. Asago pirmo reizi ir pieminēta 1153. gada dokumentā: tiesas procesa aprakstā starp liecībām ir atsauce uz kādu personu vārdā Azo de Axago.[5]
1346. gadā Asago bija daļa no blakus esošās Čezāno Boskones draudzes.[6]
Jaunie laiki
[labot | labot pirmkodu]18. gadsimtā tika novērtēta un iegrāmatota visa Milānas hercogistes kontrolētā teritorija, tostarp Asago. 1722. gadā Asago teritorijā ietilpa četras pilsētas: Asago, Bacana Santilario, Bacanella kon Monte Gaudio un Pontirolo.
1771. gadā Asago dzīvoja 730 cilvēku. Francijas Pirmās impērijas pakļautībā notika dažas īslaicīgas izmaiņas: 1809. gadā Bacana un Bacanella pirmo reizi tika apvienotas, savukārt 1811. gadā visas šīs pilsētas, tostarp arī Asago, tika nodotas Korsiko pakļautībā. 1816. gadā Austrija šīs izmaiņas atcēla.[5]
Jaunākie laiki
[labot | labot pirmkodu]1841. gadā Austrija veica otro un galīgo Bacanas un Bacanellas apvienošanu. 1854. gadā Asago dzīvoja 762 cilvēki.[7] Teritorija galvenokārt piederēja pieciem īpašniekiem: grāfam Luidži Konfalonjēri, dižciltīgajiem Luidži un Benedetai Pelūzo, draudzei un Luidži Simonetam. 1881. gadā teritorija tika sadalīta starp Galloni, Monfrini, Olginati ģimenēm, Asago pašvaldību un draudzi.
1900. gada 20. janvārī pašvaldība iegādājās zemes gabalu no Olginati ģimenes par 14 500 lirām rātsnama un pamatskolas celtniecībai, kuru būvniecība izmaksāja 17 300 liru. 1906. 16. oktobrī tika uzsākta elektrolīnijas būvniecība, bet 1908. gada 1. oktobrī — telefona līnijas būvniecība. 1915. gada 17. janvārī pilsētas dome apstiprināja 15 500 liru (vēlāk palielinātus) izdevumus zemes gabalam bērnudārzam, kurā varētu vietas atrasties 70 bērniem.
Pirmā pasaules kara laikā 167 iedzīvotāji devās uz fronti; no tiem 28 neatgriezās. Pašvaldība nolēma atbalstīt vistrūcīgākās ģimenes ar īpašu kompensāciju, paredzot 20 gadu maksājumu plānu kara bāreņiem 116 liru apmērā.
1926. gada 13. augustā mērs Ernesto Moro apstiprināja elektriskās kabīnes būvniecību. 1929. gadā Milānas prefektūra uzsāka Asago, Rocāno un Basiljo pašvaldību apvienošanas projektu; apvienošana neizdevās laika trūkuma dēļ.
1940. gadā Asago bija 100 iedzīvotāju. Naktī no 1940. gada 18. uz 19. novembri pieci angļu Vickers Wellington bumbvedēji, kas devās uz Pirelli rūpnīcām, kļūdas sabombardēja Kavallacas fermu.[8]
1944. gada 10. augustā divi Asago partizāni Džuzepe de Veki un Mario Idiomi zaudēja dzīvību sadursmē Noviljo.
1946. gadā tika ziņots par kara un antifašistiskās cīņas sekām: atgriezās 84 izdzīvojušie, 25 joprojām atradās ārzemēs, 13 bija pazuduši bez vēsts un 2 partizāni krituši.[5]
2008. gadā izmeklēšanas ietvaros dokumentēja kalabriešu mafijas jeb ndrangetas Barbaro-Papaljas monopolu Bučinasko, Asago un Korsiko apgabalā.[9]
Sports
[labot | labot pirmkodu]Pilsētai ir divas futbola komandas: "GS Assago" un "OSM".
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «DOP: Dizionario di Ortografia e Pronunzia della lingua italiana». www.dizionario.rai.it. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2025-04-12. Skatīts: 2026-02-01.
- ↑ «DiPI Online - Dizionario di Pronuncia Italiana». www.dipionline.it. Skatīts: 2026-02-01.
- ↑ «Bilancio demografico mensile». demo.istat.it. Skatīts: 2025. gada 10. maijs.
- ↑ Marco Parmigiani. Componente geologica, idrogeologica e sismica del piano di governo del territorio. Comune di Assago.
- 1 2 3 4 Daniele Calvi, Viviana Seveso. Assago e le sue cascine nel territorio milanese. Comune di Assago.
- ↑ «DOP: Dizionario di Ortografia e Pronunzia della lingua italiana». www.dizionario.rai.it. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2025. gada 12. aprīlī. Skatīts: 2025. gada 10. maijs.
- ↑ Codex, Pavia (IT) - https://www.codexcoop.it. «Comune di Assago, 1816 - 1859 – Istituzioni storiche – Lombardia Beni Culturali». www.lombardiabeniculturali.it (itāļu). Skatīts: 2026-02-01.
- ↑ "I bombardamenti aerei su Milano durante la Seconda Guerra Mondiale" (The bombings on Milan during World War Two.) (PDF).
- ↑ «'Ndrangheta in Lombardia: da Desio a Buccinasco quanti Comuni "condizionati"». Il Fatto Quotidiano (it-IT). 2013-10-17. Skatīts: 2026-02-01.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Asago.
| ||||||||||||||||||
